Projektu īstenoja: Viļakas novada dome

Projekta kopējās izmaksas: 2024.48 EUR. Projekta attiecināmie izdevumi ir 1599.96 EUR, no tā publiskais/ELFLA finansējums sastāda 1439.96 Eur un
pašvaldības līdzfinansējums 248.33.00 Eur, projekta neattiecināmie izdevumi PVN - 336.19 Eur.

Viļakas novada dome ir īstenojusi Lauku atbalsta dienesta atbalstīto Leader 7.konkursa kārtas projektu Nr. 20-07-AL19-A019.2206-000004  „Vietējā velomaršruta „Tepenīcas aplis” izveide”.

Vietējais velomaršruts tika izveidots Susāju pagastā, kura teritorijā ir daudz interesantu dabas un kultūras objektu. „Tepenīcas aplis” ir maršruts dabas un kultūrvēstures baudītājiem -  paredzēts apļveida un izbraucams vienā virzienā - 30 km garumā 50 % asfalta un 50 % grants segums, vidējas grūtības pakāpes. Ieticams maršrutu uzsākt no Viļakas novada muzeja, Klostera ielas 1. Vietējam velomaršrutam Vidzemes tūrisma asociācija piešķīra nr. 788.

Projekta izstrādes gaitā tika piesaistīta profesionāla nozares speciāliste Santa Paegle, kas 2019. gada rudenī izbrauca un kartēja maršrutu, izstrādājot maršruta vizualizāciju un ieteikumus tehniskajai specifikācijai. Projekta īstenošanas laikā 2020. gada vasarā SIA Makfors veica zīmju Nr.788 uzstādīšanu un šobrīd velomaršruts ir skaidri nolasāms un marķēts dabā, kā arī tika izveidota brošūra ar karti un aktuālo informāciju velotūristiem, ko izstrādāja SIA Poligrāfserviss. Velomaršruta brošūra pieejama Viļakas novada muzejā Balvu ielā 13 un Klostera ielā 1.

Velotūrisms un ar velotransporta jomu saistīta tematika ir ļoti aktuāla, jo velotransporta lietotāju skaits Latvijā ar katru gadu pieaug gan pilsētās gan arī lauku teritorijās. Velotūrisms piedāvā aktīvo atpūtu dabā. Viļakas novadā mērķtiecīgi tiek attīstīta velotūrisma joma. Viļakas novadu jau šķērso reģionālais velomaršruts Nr.34 „Rypoj vasals”, kā arī šķērsos Reģionālais velomaršruts Nr.11, kas pieslēgsies starptautiskajam Euro velo 11 maršrutam (Norkaps –Atēnas, šobrīd notiek projekta realizācija). 2019.gada septembrī uzsākts zaļo dzelzceļu projekts Rīga –Pskov. Tāpēc bija svarīgi izveidot arī vietējo velomaršrutu tīklu, kas pieslēgtos jau reģionālajiem velomaršrutiem, tā aicinot tūristus un vietējos iedzīvotājus vairāk izzināt dabas bagātības un kultūrvēsturisko mantojumu lauku apvidos. Ja reģionālie maršruti lielākoties iet pa Latvijas Valsts ceļiem, tad vietējo velomaršrutu mērķis ir novirzīt no maģistrāles un izvest tūristu vairāk pa mazākas noslodzes ceļiem un takām, atklājot lauku teritoriju burvību.

Vairāk informācijas par Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, skatīt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm.

Teksts un foto: Viļakas novada tūrisma speciāliste Inese Matisāne

Projektu īstenoja: Viļakas novada dome

Projekta kopējās izmaksas: 7689.95 Eur, publiskais finansējums/ELFLA finansējums sastāda - 5719.80 Eur un pašvaldības līdzfinansējums ar PVN likmes segšanu 1970.15 Eur.

Projekta mērķis: Izveidot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūru dabas piemineklī “Stiglovas atsegumi”, uzlabojot objekta pieejamību, informētību un nodrošinot apmeklētāju uzskaiti.

Viļakas novada dome realizējusi Lauka atbalsta dienesta Leader 7. konkursa kārtas projektu Nr.20-07-AL19-A019.2201-000009 “Kvalitatīvas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras izveide dabas piemineklī “Stiglovas atsegumi””.

Dabas piemineklis “Stiglovas atsegumi” ir ģeoloģiskais dabas piemineklis – īpaši aizsargājama dabas teritorija, izveidota 2001. gada 17. aprīlī īpaši aizsargājamu sugu (izņemot putnu) un biotopu aizsardzībai, lai saglabātu devona smilšakmens atsegumus. Kā arī ir Natura 2000 teritorija ar nozīmīgām ainavas un dzīvās dabas vērtībām, kas ietver Stiglovas upes dabisku posmu un gravu nogāzes, uz kurām aug egļu un lapu koku meži, bet gravas apakšējā daļā pie upes ir regulāri applūstoši krastmalu meži. Šī vieta ir īpaša ne tikai ar savu ainavisko apkārtni, ar dzelzi bagātajiem avotiem, bet arī ģeoloģisko izcelsmi. Šī ir viena no retajām vietām pašā Latvijas austrumu daļā, kur atsedzas Ogres svītas ieži. Stiglovas upes krastos redzamie smilšakmens atsegumi veidojušies laikos, kad Viļakas novadā viļņojās jūra – pirms aptuveni 375 miljoniem gadu. 2013. gadā dabas piemineklis tika nominēts par Latvijas gada ģeovietu.

Dabas taka ir dabīgi izveidojusies Stiglovas atsegumu teritorijā gar upes krastu apmēram 2.4 km garumā. Pirmo reizi tā tika labiekārtota 2006. gadā. Esošajā Stiglovas gravas iestaigātajā takā ~2,4 km garumā tika uzstādītas informatīvās zīmes un norādes, zīmīgu apskates objektu nosaukumi, kā arī informatīvie stendi par senleju, straujtecēm, iežiem un alu, teritorijā sastopamajiem augiem. Pieturā uzstādīts lielais informatīvais stends par dabas pieminekli “Stiglovas atsegumi” un dabas taku “Stigles ceļš”. Stendu informācija ir pieejama divās valodās: latviešu un angļu. Atjaunotas esošās kāpnes un margas. Lai nodrošinātu apmeklētāju uzskaiti, tika iegādāts un uzstādīts apmeklētāju plūsmas skaitītājs.

Pirmo reizi dabas objekts “Stiglovas atsegumi” tika sasaistīts ar kultūrvēsturi - uz 6 informatīvajiem stendiem būs iespēja atklāt Stigles stāstu – novadnieka, dzejnieka, vēsturnieka, pētnieka Ontona Slišāna aprakstīto teiku “Stigles ceļš” par Purveža meitas Stigles ceļu. Teika līdz šim nav publiskota. Tā ir sava veida inovācija kā dabas objektā integrēt arī kultūrvēsturisko informāciju un takas apmeklētājus ieinteresēt arī par novadnieka veikumu literatūrā un vēsturē. “Stigles ceļa” teiku ilustrēja O.Slišāna mazdēls Jēkabs Slišāns. Dabas taka vijoties gar Stiglovas upīti un smilšakmens atsegumiem apmeklētāju aizvedīs līdz Stiglovas dižakmenim.

Maketēšanas pakalpojumus veica SIA “Amati projekts”, savukārt takas labiekārtošanu nodrošināja SIA “Kalna nami”. Paldies privātīpašniekiem par sapratni un atbalstu, kā arī Šķilbēnu pagasta pārvaldei par takas attīrīšanu no kritušajiem kokiem un informatīvo zīmju piestiprināšanu, Dabas pārvaldes Latgales reģionālajam administrācijas birojam par konsultācijām un Stiglovas upes attīrīšanas talkas organizēšanu.

Prieks, ka Viļakas novadā būs par vienu sakoptu dabas objektu vairāk, kur iespēja būt tuvāk dabai mierā un klusumā un, lai šo skaistumu un dabas vērtības saglabātu, apmeklētājus aicinām pa dabas taku pārvietoties klusi, nenovirzīties no takas, tādējādi nevajadzīgi izmīdot augus. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz smilšakmens atsegumiem, kā arī rāpties atsegumos, plūkt augus un lauzt zarus. – būsim saudzīgi. Aicinām arī ievērot principu ka atnesi, to aiznes. Ugunskuru kurināt tam paredzētajā vietā.

Dodoties izstaigāt taku apmeklētājiem jāizvērtē savi spēki. Ja vairāk interesē aplūkot smilšakmens atsegumu sienas, alu un koku sakņu veidojumus, kā arī iepazīties ar informāciju informatīvajos stendos, tad piemērotāks būs takas īsākais 400 m sākuma posms ceļa kreisajā pusē un labās puses posms līdz upes šķērsošanai aptuveni 500 m, kuri ir samērā viegli izejami, bet tālāk taka ir mazāk iestaigāta un piemērota neskartās dabas cienītājiem. Mitros laika apstākļos taka var būt slidena.

Vairāk informācijas par Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, skatīt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm.

Informāciju sagatavoja Viļakas novada tūrisma speciāliste Inese Matisāne

Foto: Inese Matisāne

Projektu īstenoja: SIA "Timber Kit"

Realizācijas vieta : Balvu novads, Balvi, Bērzpils iela 67a

Kontaktpersona: Jānis Igaunis, tālr.26471908, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Projekta vadītāja: Liene Ivanova, tālr.26112078, epasts : This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Projekta tāme:  Kopējās attiecināmās izmaksas 38 225.00 EUR, ELFLA/publiskais finansējums 26 757.50 EUR

Projekta "Koka konstrukciju ražošanas tehnoloģiju uzlabošana SIA "Timber Kit"", Nr.19-07-AL19-A019.2101-000011 mērķis ir radīt vienu pilna laika darba vietu, stiprināt vietējo ekonomiku, tā radot jaunas vērtības vietējā teritorijā, produktīvāk izmantot vietējos resursus, sekmēt sadarbību un vietējo patēriņu , kā arī attīstīt jaunas uzņēmējdarbības modeļus, kas paaugstina lauku teritoriju iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina konkurētspēju un vietējās teritorijas sociālekonomisko attīstību.

Projekta ietvaros ir iegādāta garināšanas ripzāģmašīna CT 800.

Foto: no SIA "Timber Kit" personīgā arhīva