Logo-rinda-ZP

Projekta īstenotājs: Viļakas novada dome

Projekta vadītājs: Viļakas novada muzeja vadītāja- Rita Gruševa, tālr.28386859, epasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Projekta Nr.: 20-07-AL19-A019.2201-000010 

Projekta kopējās izmaksas: 9120,00 EUR,no kā publiskais/ELFLA finansējums sastāda 8208,00 EUR, Viļakas novada domes līdzfinansējums un PVN likmes segšana sastāda 1915,20 EUR.

Projekta mērķis: Izgatavot Viļakas viduslaiku pils maketu, piegādāt un uzstādīt uz Viļakas ezera salas. Makets nepieciešams, lai cilvēki labāk spētu vizuāli uztvert pils vēsturi, salīdzināt un domāt par sava novada vēsturi un tās nozīmi vēsturiskajos procesos.

Projekts atbalstīts Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā Leader konkursā projektā "Viļakas viduslaiku pils maketa izgatavošana". Rīcības grupā 2.1. Vietējās teritorijas, ieskaitot dabas un kultūras mantojuma objektus, sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai.

Viļakas ezera sala ar pilsdrupām ir unikāls dabas un kultūrvēsturiskais mantojums. Sala ar savām pilsdrupām ir nozīmīgs Viļakas novada identitātes simbols. Kādreiz uz salas 13.gs tika uzbūvēta Marienhauzenas (Viļakas pils), kuru nocietināja 16.gs. Pils bija tā laika sabiedrības un sociālais centrs, kad pamazām ap salu ezera krastos sāka attīstīties Viļakas miests, laika gaitā kļūstot par pilsētu. Viļakas pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, taču Viļakas pils arheoloģijas piemineklis. Viļakas ezera pilsdrupas vieno paaudzes. Cilvēkus vienmēr ir interesējis kā šī pils varēja izskatīties.

Maketa arhitekts A.Lapiņš, dizainers G.Jansons (Sia “Arhitektoniskās izpētes grupa”), realizācija J.Vaivods (Sia “Kalums”), tēlnieks K. Alainis. Makets domāts arī kā taktils uzskates līdzeklis, cilvēkiem, kas sliktāk redz, to varētu arī aptaustīt. Maketam ir gan informatīvā, gan mākslinieciskā vērtība. Arhitekti radījuši maketa izgatavošanas koncepciju ar paskaidrojumiem.

2020.gada 9.oktobrī tika atklāts pontona tilts un skatu tornis uz salu, tūrismu plūsma fantastiski liela. Lai pēc iespējas vairāk cilvēki varētu iedomāties kā pils izskatījās ir uzstādīts pils makets. Pils maketa izgatavošanai ir izmantoti atbilstoši vides materiāli, kā arī ir izveidots paskaidrojošais teksts lāzergriezumā, blakus tekstam lāzergravēts QR kods ar saiti uz pašvaldības mājas lapu. Makets izgatavots no nerūsējošā tērauda loksnēm, uz tā nostiprināts alumīnija salas reljefs. Uz reljefa izvietots simbolisks pils makets granītā ar raupjo virsmu. Starp nerūsējošā tērauda un alumīnija plāksnēm izvietota caurspīdīga organiskā stikla loksne ar tajā iestrādātām LED gaismas diodēm, saslēgtas ar saules baterijas paneli. Iestājoties tumsai, makets tiek apgaismots uz 3h.

pils-makets

Tekstu sagatavoja: Viļakas novada muzeja direktore R.Gruševa

Foto: J.Vaivods

 

 Logo-rinda-ar-Ziemellatgales-Partneribu

 

 

 

Projektu īstenoja: Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudze

Realizācijas vieta: Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas Katoļu baznīca

Projekta vadītājs: Mārtiņš Klušs, tālrunis: 26388774, epasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Projekta tāme: Kopējās attiecināmās izmaksas EUR 19'980.43  ELFLA/publiskais finansējums EUR 9'000.00

Lai saglabātu un uzturētu visu sakrālo mantojumu , kas atrodas 223 gadus vecajā Balvu Romas katoļu baznīcā, tika īstenots projekts

Nr.20-07-AL19-A019.2201-000006 "Sakrālā mantojuma saglabāšana Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā". 

 

foto-pec-remonta-3
foto-pec-remonta1
 
baznicas-altaris


 

logo-lad

 

 

 

 

Projektu īstenoja: Viļakas novada dome

Projekta kopējās izmaksas: 7689.95 Eur, publiskais finansējums/ELFLA finansējums sastāda - 5719.80 Eur un pašvaldības līdzfinansējums ar PVN likmes segšanu 1970.15 Eur.

Projekta mērķis: Izveidot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūru dabas piemineklī “Stiglovas atsegumi”, uzlabojot objekta pieejamību, informētību un nodrošinot apmeklētāju uzskaiti.

Viļakas novada dome realizējusi Lauka atbalsta dienesta Leader 7. konkursa kārtas projektu Nr.20-07-AL19-A019.2201-000009 “Kvalitatīvas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras izveide dabas piemineklī “Stiglovas atsegumi””.

Dabas piemineklis “Stiglovas atsegumi” ir ģeoloģiskais dabas piemineklis – īpaši aizsargājama dabas teritorija, izveidota 2001. gada 17. aprīlī īpaši aizsargājamu sugu (izņemot putnu) un biotopu aizsardzībai, lai saglabātu devona smilšakmens atsegumus. Kā arī ir Natura 2000 teritorija ar nozīmīgām ainavas un dzīvās dabas vērtībām, kas ietver Stiglovas upes dabisku posmu un gravu nogāzes, uz kurām aug egļu un lapu koku meži, bet gravas apakšējā daļā pie upes ir regulāri applūstoši krastmalu meži. Šī vieta ir īpaša ne tikai ar savu ainavisko apkārtni, ar dzelzi bagātajiem avotiem, bet arī ģeoloģisko izcelsmi. Šī ir viena no retajām vietām pašā Latvijas austrumu daļā, kur atsedzas Ogres svītas ieži. Stiglovas upes krastos redzamie smilšakmens atsegumi veidojušies laikos, kad Viļakas novadā viļņojās jūra – pirms aptuveni 375 miljoniem gadu. 2013. gadā dabas piemineklis tika nominēts par Latvijas gada ģeovietu.

Dabas taka ir dabīgi izveidojusies Stiglovas atsegumu teritorijā gar upes krastu apmēram 2.4 km garumā. Pirmo reizi tā tika labiekārtota 2006. gadā. Esošajā Stiglovas gravas iestaigātajā takā ~2,4 km garumā tika uzstādītas informatīvās zīmes un norādes, zīmīgu apskates objektu nosaukumi, kā arī informatīvie stendi par senleju, straujtecēm, iežiem un alu, teritorijā sastopamajiem augiem. Pieturā uzstādīts lielais informatīvais stends par dabas pieminekli “Stiglovas atsegumi” un dabas taku “Stigles ceļš”. Stendu informācija ir pieejama divās valodās: latviešu un angļu. Atjaunotas esošās kāpnes un margas. Lai nodrošinātu apmeklētāju uzskaiti, tika iegādāts un uzstādīts apmeklētāju plūsmas skaitītājs.

Pirmo reizi dabas objekts “Stiglovas atsegumi” tika sasaistīts ar kultūrvēsturi - uz 6 informatīvajiem stendiem būs iespēja atklāt Stigles stāstu – novadnieka, dzejnieka, vēsturnieka, pētnieka Ontona Slišāna aprakstīto teiku “Stigles ceļš” par Purveža meitas Stigles ceļu. Teika līdz šim nav publiskota. Tā ir sava veida inovācija kā dabas objektā integrēt arī kultūrvēsturisko informāciju un takas apmeklētājus ieinteresēt arī par novadnieka veikumu literatūrā un vēsturē. “Stigles ceļa” teiku ilustrēja O.Slišāna mazdēls Jēkabs Slišāns. Dabas taka vijoties gar Stiglovas upīti un smilšakmens atsegumiem apmeklētāju aizvedīs līdz Stiglovas dižakmenim.

Maketēšanas pakalpojumus veica SIA “Amati projekts”, savukārt takas labiekārtošanu nodrošināja SIA “Kalna nami”. Paldies privātīpašniekiem par sapratni un atbalstu, kā arī Šķilbēnu pagasta pārvaldei par takas attīrīšanu no kritušajiem kokiem un informatīvo zīmju piestiprināšanu, Dabas pārvaldes Latgales reģionālajam administrācijas birojam par konsultācijām un Stiglovas upes attīrīšanas talkas organizēšanu.

Prieks, ka Viļakas novadā būs par vienu sakoptu dabas objektu vairāk, kur iespēja būt tuvāk dabai mierā un klusumā un, lai šo skaistumu un dabas vērtības saglabātu, apmeklētājus aicinām pa dabas taku pārvietoties klusi, nenovirzīties no takas, tādējādi nevajadzīgi izmīdot augus. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz smilšakmens atsegumiem, kā arī rāpties atsegumos, plūkt augus un lauzt zarus. – būsim saudzīgi. Aicinām arī ievērot principu ka atnesi, to aiznes. Ugunskuru kurināt tam paredzētajā vietā.

Dodoties izstaigāt taku apmeklētājiem jāizvērtē savi spēki. Ja vairāk interesē aplūkot smilšakmens atsegumu sienas, alu un koku sakņu veidojumus, kā arī iepazīties ar informāciju informatīvajos stendos, tad piemērotāks būs takas īsākais 400 m sākuma posms ceļa kreisajā pusē un labās puses posms līdz upes šķērsošanai aptuveni 500 m, kuri ir samērā viegli izejami, bet tālāk taka ir mazāk iestaigāta un piemērota neskartās dabas cienītājiem. Mitros laika apstākļos taka var būt slidena.

Vairāk informācijas par Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, skatīt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm.

Stiglovas-dabastaka6 Stiglovas-dabastaka2
Stiglovas-dabastaka10 Stiglovas-dabastaka9

 

Stiglovas-dabastaka12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja Viļakas novada tūrisma speciāliste Inese Matisāne

Foto: Inese Matisāne

Logo-rinda-ar-Ziemellatgales-Partneribu

 

Projektu īstenoja: Viļakas novada dome

Projekta kopējās izmaksas: 2024.48 EUR. Projekta attiecināmie izdevumi ir 1599.96 EUR, no tā publiskais/ELFLA finansējums sastāda 1439.96 Eur un
pašvaldības līdzfinansējums 248.33.00 Eur, projekta neattiecināmie izdevumi PVN - 336.19 Eur.

Viļakas novada dome ir īstenojusi Lauku atbalsta dienesta atbalstīto Leader 7.konkursa kārtas projektu Nr. 20-07-AL19-A019.2206-000004  „Vietējā velomaršruta „Tepenīcas aplis” izveide”.

Vietējais velomaršruts tika izveidots Susāju pagastā, kura teritorijā ir daudz interesantu dabas un kultūras objektu. „Tepenīcas aplis” ir maršruts dabas un kultūrvēstures baudītājiem -  paredzēts apļveida un izbraucams vienā virzienā - 30 km garumā 50 % asfalta un 50 % grants segums, vidējas grūtības pakāpes. Ieticams maršrutu uzsākt no Viļakas novada muzeja, Klostera ielas 1. Vietējam velomaršrutam Vidzemes tūrisma asociācija piešķīra nr. 788.

Projekta izstrādes gaitā tika piesaistīta profesionāla nozares speciāliste Santa Paegle, kas 2019. gada rudenī izbrauca un kartēja maršrutu, izstrādājot maršruta vizualizāciju un ieteikumus tehniskajai specifikācijai. Projekta īstenošanas laikā 2020. gada vasarā SIA Makfors veica zīmju Nr.788 uzstādīšanu un šobrīd velomaršruts ir skaidri nolasāms un marķēts dabā, kā arī tika izveidota brošūra ar karti un aktuālo informāciju velotūristiem, ko izstrādāja SIA Poligrāfserviss. Velomaršruta brošūra pieejama Viļakas novada muzejā Balvu ielā 13 un Klostera ielā 1.

Velotūrisms un ar velotransporta jomu saistīta tematika ir ļoti aktuāla, jo velotransporta lietotāju skaits Latvijā ar katru gadu pieaug gan pilsētās gan arī lauku teritorijās. Velotūrisms piedāvā aktīvo atpūtu dabā. Viļakas novadā mērķtiecīgi tiek attīstīta velotūrisma joma. Viļakas novadu jau šķērso reģionālais velomaršruts Nr.34 „Rypoj vasals”, kā arī šķērsos Reģionālais velomaršruts Nr.11, kas pieslēgsies starptautiskajam Euro velo 11 maršrutam (Norkaps –Atēnas, šobrīd notiek projekta realizācija). 2019.gada septembrī uzsākts zaļo dzelzceļu projekts Rīga –Pskov. Tāpēc bija svarīgi izveidot arī vietējo velomaršrutu tīklu, kas pieslēgtos jau reģionālajiem velomaršrutiem, tā aicinot tūristus un vietējos iedzīvotājus vairāk izzināt dabas bagātības un kultūrvēsturisko mantojumu lauku apvidos. Ja reģionālie maršruti lielākoties iet pa Latvijas Valsts ceļiem, tad vietējo velomaršrutu mērķis ir novirzīt no maģistrāles un izvest tūristu vairāk pa mazākas noslodzes ceļiem un takām, atklājot lauku teritoriju burvību.

Vairāk informācijas par Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, skatīt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm.

 

 

velomarsruts-tepenica-aplis DSC1782

 

brosura-tepenicas-aplis
DSC1611
DSC1521
DSC1763
tepenicas-ezers



Teksts un foto: Viļakas novada tūrisma speciāliste Inese Matisāne

Projektu īstenoja: Balvu rajona sieviešu biedrība "Rudzupuķe"

Projektu vadītājs: Larisa Berne, e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., tālrunis: 26459100

Kopējās projekta izmaksas: EUR 2131.71, publiskais/ELFLA 918.53 EUR, 213.17 EUR līdzfinansēja Balvu novada pašvaldība

Projekta mērķis: nodrošināt pieejamu vietu, kur brīvajā laikā nākt kopā radošām un darboties gribošām lauku sievietēm, izmantot iespēju atklāt sevī jaunus talantus, apgūt jaunas prasmes, iemaņas , paplašināt, padziļināt zināšanas, būt kopā, smelties enerģiju un dot to citiem, dalīties pieredzē.

 

Lapa 1 no 4