Vienus no senākajiem dārzeņiem - ķiplokus Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Bākarovas ciemā audzē jaunais mājražotājs Alvis Circens. Pēdējos gados Latvijā ir palielinājusies interese par ķiploku audzēšanu.

Lai veicinātu lauku saimniecības ražošanas attīstību un konkurētspēju, Alvis Circens nolēma piedalīties biedrības „Balvu rajona partnerība” izsludinātajā projektu konkursā 7.rīcībai „Lauku saimniecību modernizācijas veicināšana un mājražotāju konkurences paaugstināšana”. 2014.gada sākumā projektu iesniedza vērtēšanai, šopavasar projekts tika atbalstīts un šovasar projekts ir realizēts.

 

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir izdevis bukletu „Ķiploku audzēšana Latvijas apstākļos”, kas stāsta, ka „ķiploki ir vieni no senākiem dārzeņiem, kurus audzēja vēl pirms 3000 (dažos izdevumos 5000 un pat 7000) gadiem, un tie tiek pieminēti Bībelē un Korānā.Latvijā ķiploki aptuveni pirms 700 gadiem ir nokļuvuši pamatā no Krievijaspuses, kur tie nonākuši caur Bizantiju. Ķiploki vienmēr uzskatīti par spēcīgiem antiseptiķiemun pretindi. Senie dziednieki uzsvēra ķiploku lieliskās spējas atjaunot audus. Mūsdienās ir pierādīts, ka, cilvēkam regulāri lietojot ķiplokus četrus gadus, bioloģiskā nozīmē viņš ir par 15 gadiem jaunāks nekā viņa vienaudži. Ķiploks satur vairāk nekā 400 vielu, kas ir vērtīgas cilvēka veselībai, bet tajā esošais selēns aizkavēnovecošanos.Latvijā viens cilvēks gadā vidēji svaigā veidāpatērē līdz 1,5 kg ķiploku”.

Projekta Nr. 14-07-LL04-L41100-000004 „Dārzeņkopības nozares attīstīšana A.Circeņa saimniecībā” mērķis bija iegādāties ķiploku stādītāju. Modernā iekārtā palielina ražošanas efektivitāti, ātrāk, vienādos attālumos, dziļumā var sastādīt vairāk ķiplokus, tādejādi ir iespējams paplašināt apstādītos laukus un ir samazinājies roku darbs stādīšanas procesā. „Sākotnēji biju domājis iegādāties divrindu ķiploku stādāmo, taču, izpētot tirgus cenas, piedāvājumu, sapratu, ka izdevīgāk ir iegādāties četrrindu ķiploku stādāmo. Jo parasti, uzsākot jaunu darbības virzienu, liekas pietiks ar minimālo, bet vēlāk saproti, ka vajadzēja tomēr ņemt iekārtu ar lielāku jaudu un funkcijām. Lai pilnībā modernizētu ķiploku audzēšanu, vēl būtu nepieciešams iegādāties smalcinātāju, šobrīd 500 kg līdz 1 tonnai ķiploku pa daiviņām ir jāsadala pašiem ar rokām, vēl būtu jāiegādājas ravētājs un specializēts kombains ražas novākšanai. Svarīgi ir domāt kā ražošanu padarīt tehnisku, jo nav darbaspēka, daudz cilvēku, kuri būtu gatavi čakli un atbildīgi strādāt. Lai attīstītu ražošanu ir nepieciešama laba tehnika”, par projekta realizēšanas gaitu un nākotnes plāniem stāsta Alvis Circens.Viņš izteica vērtējumu, ka vēlētos, lai mājražotāju projektiem būtu lielāka summa vienam projektam, jo tehniskās iekārtas maksā sākot no 15 – 20 tūkstošiem euro.Alvis Circensplāno arī nākotnē piedalīties lauku attīstības projektu konkursos. Šī projekta kopējās izmaksas bija Eur 13032,91, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstība atbalstīja projekta realizēšanu ar summu Eur 6462,60.

rsza1
rsza4
Teksts un foto: Vineta Zeltkalne