3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībnieki atbalstījuši 10 būtiskākos virzienus lauku nākotnes attīstībai nākamajiem diviem gadiem, paužot nepieciešamību iekļaut vairākus punktus nākamajam Latvijas Nacionālajā attīstības plānam, Lauku attīstības programmai pēc 2020. gada, Reģionālajās attīstības pamatnostādnēm pēc 2019. gada, Sabiedrības virzītai vietējai attīstībā pēc 2020. gada, kā arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs pēc 2018. gada.Parlamenta dalībnieki rosinājuši Ministru kabineta un NVO memoranda padomei aktīvi rīkoties, lai Ministrijas un pašvaldības uzlabotu tiesisko vidi dažādu funkciju deleģēšanai nevalstiskām organizācijām, kā arī veicinātu sabiedrības iespējas iesaistīties caurspīdīguma veicināšanā valsts pārvaldē un pašvaldību darbā.

Rezolūcijā pausta skaidra nepieciešamība pēc lielākas kopienu iesaistes attīstības plānošanā un īstenošanā gan nacionālā, gan vietējā līmenī nākamajā plānošanas periodā. Ir jāīsteno pārnozariska un efektīva pieeja, kas atbalstītu lauku izaicinājumu risināšanu, balstoties uz vairāku fondu mērķu koordinētu īstenošanu, tādejādi strādājot ar teritoriju vajadzībām un attīstības redzējumu šai konkrētai teritorijai.
Būtiski ir rūpēties arī par kvalitatīva darbaspēka un uzņēmēju piesaisti lauku teritorijām, ko var veikt ar piemērotas dzīves telpas, privātu un publisku finansējuma pieejamību. Uzņēmējdarbības veicināšanai, nepieciešams rūpēties par infrastruktūras attīstību, kā arī paredzamu un uzņēmējdarbību rosinošu nodokļu sistēmu. Elektronisko pakalpojumu attīstība, kā arī lauku cilvēkiem pieeja attālinātajiem valsts pakalpojumiem un komunikācijas kanāliem ir atzīstama kā viena no tuvāko gadu prioritātēm.

Parlamenta dalībnieki atbalsta gan sistemātiska atbalsta nodrošināšanu NVO, gan Sabiedrības Virzītas Vietējās attīstības pieejas turpināšanu un attīstību Latvijā, veicinot uz kvalitatīviem pētījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu attīstības jautājumos un īstenojot inovatīvus- stratēģiskus starpteritoriālus projektus.
Darba grupās atzīts kultūras izpratnes un izpausmes nozīmīgums. Savstarpējās sarunas, dialogs ar citādi domājošiem, kopdarbība un ieinteresētība atbalstīt līdzcilvēkus var kalpot par rīku pārmaiņu radīšanai kopienā, teikts 3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcijā.

3. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika no 15. - 18. jūnijam Kandavā. Tas pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas lauku kopienu, pašvaldību pārstāvjus, pētniekus, praktiķus un lauku attīstības entuziastus no visas Latvijas, tostarp nacionālu un Eiropas mēroga lauku un pilsonisko tīklu pārstāvjus.

Latvijas Lauku kopienu parlaments notiek reizi divos gados, un tā mērķis ir kopīgi rast veiksmīgus risinājumus, kā arī jaunas iespējas lauku attīstībai, veicinot dažādu iesaistīto pušu sadarbību vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā. Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās un līdzvērtīgu dialogu / diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem.

Visas prezentācijas, materiāli, kā arī tematisko darba grupu rezultāti ir pieejami LLKP mājaslapā.

Informāciju sagatavojis: Āris Ādlers (26468620)

Iesim, meitas, skatīties,

Kādi ziedi rudziem zied.

Rudziem zied zelta ziedi

Sudrabiņa pakariem.

/Latviešu tautasdziesma/

ELFLA pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai”, rīcība 2.7.Nemateriālo kultūras vērtību saglabāšana un popularizēšana projekts "Mans novads tautas deju rakstos" Nr. 16-07-AL19-A019.2207-000001 tuvojas noslēgumam.

Viens no projekta mērķiem ir veicināt novadā kultūras mantojuma saglabāšanu, tradīciju uzturēšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, šajā sakarā projekta ietvaros tika plānots seminārs deju kolektīva “Kust i Kust” dalībniekiem par Ziemeļlatgales tautu tērpu vēsturi, identitāti, izpēti, tērpu aušanas tradīcijām. Šo semināru vadīja Iveta Gabrāne Ziemeļlatgales tautas tērpu darinātāja. Iveta Gabrāne iepazīstināja dalībniekus ar Ziemeļlatgales tautu tērpa vēsturi, uzsverot, ka ir arheoloģiskais un etnogrāfiskais tautu tērps,  pastāstīja ka sieviešu tautu tērpam ir raksturīgs garš linu auduma krekls, aizdarei lieto nelielu saktiņu vai lentīti, raksturīgi izteikti rūtaini vai svītraini brunču audumi. Jaunavas vainagus darināja no sarkana tūka vai vadmalas, tos izrotāja krāsainām stikla zīlītēm. Ziemeļlatgales novada jaunavu galvas rotas bija sarkani, ar sīkām pērlītēm greznoti vainagi. Pērlīšu izšuvums vainagā asociējas ar augu motīviem. Latgales sievu galvas rota bija galvas auts - balts, dvielim līdzīgs, smalkos rakstos austs linu audekla gabals. Galvas auta rotājumam galos izmantoja izšuvumu. Latgalē valkāja īsos un garos galvas autus un to garums noteica sējuma veidu. Lai kāds būtu sējuma veids mati pilnībā tika paslēpti zem galvas auta. Raksturīgas  vilnas rakstainās zeķes. Dalībnieki ar lielu interesi klausījās Ivetas Gabrānes stāstījumu, iesaistījās diskusijās.

Otrā semināra temats bija tautas tērpa nēsāšanas kultūra, tautu tērpa pareiza kopšana, tīrīšana, glabāšana. Ar šo tematu dalībniekus iepazīstināja kolektīva “Kust i Kust” vadītāja Irēna Kaša. Kolektīva vadītāja uzsvēra, ka stingri jāievēro auduma īpatnības un tērpa tīrīšanai jābūt saudzīgai, tāpat nekādā ziņā nedrīkst mazgāt baltos kreklus kopā ar krāsainām drēbēm, vislabāk ja vispār krekls tiktu mazgāts pilnīgi atsevišķi. Tāpat vadītāja uzsvēra, ka katrs dalībnieks būs atbildīgs materiāli par uzticēto tautas tērpu. Irēna Kaša atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem un paskaidroja dalībniekiem, to kas viņus interesēja.

Paldies  Ivetai Gabrānei un Irēnai Kašai par novadītajiem semināriem un deju kolektīva dalībniecei Zandai Keišas par tautu tērpa demonstrējumu.

Ir piepildījies tautu deju kolektīva “Kust i Kust” ilgi lolotais sapnis – beidzot ir savs tautu tērps!

Teksts: S.Tabore

Foto: S.Tabore, I.Gabrāne