Latvijā, Eiropā, pasaulē arvien lielāku nozīmi iegūst brīvprātīgais darbs. Par brīvprātīgo var kļūt ikviens, ja vien viņam vai viņai ir vēlme izdarīt kaut ko labu sabiedrības labā un par to nesaņemt atalgojumu. Par brīvprātīgo var kļūt pat skolnieks, kurš iesaistās skolas sabiedriskajā dzīvē, organizējot pasākumus, piedaloties skolas parlamentā. Brīvprātīgie nereti apvienojas un izveido nevalstisko organizāciju, biedrību vai nodibinājumu, lai palīdzētu konkrētai mērķa grupai. Brīvprātīgie piedalās reliģisko organizāciju darbā nesavtīgi palīdzot sniegt palīdzību sociāli visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un nabadzīgākajiem no nabadzīgākajiem.
Vislielākās iespējas iesaistīties pasaulē un Eiropā atzītās brīvprātīgo programmas ir jauniešiem. Savu darbošanos skolā ir iespējams novērtēt, strādājot brīvprātīgi, starptautiski atzītā AWARD kustībā. No Astoņpadsmit gadu vecuma var iesaistīties Eiropas Brīvprātīgajā darbā, dodoties iemācīties jaunas prasmes uz jebkuru no Eiropas Savienības un tās asociētajām valstīm. Kopš 2011.gada 8.jūlija Nodarbības Valsts aģentūra (turpmāk NVA) piedāvā 18 -24 gadus veciem jauniešiem bezdarbniekiem iesaistīties programmā „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam” (skatīt vairāk http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=313&txt=2911&from=0) , kur brīvprātīgā darba pienākumus ir iespējams veikt biedrībās un nodibinājumus, kuri iesaistījušies šajā programmā.
Vai esiet kādreiz domājuši, ka gribētu kļūt par brīvprātīgo? Vai esiet domājuši, kāpēc man kaut ko darīt bez atalgojuma? Kāpēc man tas nepieciešams?
Lai rastu atbildi uz šiem jautājumiem, izjautāju divas brīvprātīgās Tatjanu Vinogradovu un Māru Kokoreviču, kuras 2013.gadā bija brīvprātīgās biedrībā „Balvu rajona partnerība”. Brīvprātīgajā darbā iesaistījās izmantojot NVA programmas „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam” iespējas.
Divdesmit četrus gadus vecā Tatjana Vinogradova pastāstīja, ka beidzoties darba līgumam, devusies reģistrēties uz NVA, lai iegūtu bezdarbnieka statusu. „Pēc dažām dienām man pazvanīja no NVA un piedāvāja iestāties brīvprātīgajā darbā biedrībā ''Balvu rajona partnerība''. Ilgi nedomājot, es piekrītu, jo tolaik bija daudz brīva laika. Brīvprātīgo darbu man piedāvāja uz pusgadu, bet pēc neilga laika mani pasauca atpakaļ uz iepriekšējo darbu, bet divus mēnešus varēju savienot abus darbus. Kopumā partnerībā pavadīju vairāk kā 4 mēnešus. Man personīgi lielākie ieguvumi bija, pirmkārt, jauna pieredze, iespēja iegūt jaunas zināšanas pavisam jaunā sfērā, kā arī iepazīties ar daudziem cilvēkiem. Otrkārt, tas ir lielisks ieraksts CV. Citiem jauniešiem ieteiktu, izmanot šo iespēju, jo, ja ir brīvais laiks, labāk to pavadīt lietderīgi un interesanti”, tā par savu pieredzi pastāstīja Tatjana Vinogradova.
Māra Kokoreviča, 24 gadi, sniedz skaidru pamatojumu: „Es jau biju strādājusi brīvprātīgo darbu, pārtraucu, jo man pienāca rinda mācīties bezdarbnieku apmācībās. Es izgāju sešu mēnešu garus kursus „Mazumtirdzniecības komersants”, kuros bija arī lietvedības stundas. Tā es meklēju iespējas nesēdēt mājās, bet kaut ko darīt. Man piedāvāja brīvprātīgā vietu "Balvu rajona partnerībā", es uzreiz piekritu. Partnerībā par brīvprātīgo biju divus mēnešus, vadīju informāciju datorā un braucām uz projektu vietām pārliecināties vai viss ir realizēts. Brīvprātīgā darbs dod dažādu darbu pieredzi un ierakstu CV. Mūsdienās visi darba devēji vēlas darbiniekus ar pieredzi, bet kur jaunietis var ņemt pieredzi, ja neviens nevēlas ņemt darbā. Iesaku visiem jauniešiem pamēģināt pastrādāt brīvprātīgo darbu, tas dod iespēju pašam sevi attīstīt, iegūt jaunus kontaktus un protams darba pieredzi”.
Kļūt par brīvprātīgo ir pavisam vienkārši. Ja Tevi uzrunāja šī pieredze un vēlētos kļūt par brīvprātīgo, nāc un pastāsti mums par to. Par iespējām darboties interesējies biedrībās „Balvu rajona partnerība” un „SAVI”.
Informāciju sagatavoja: Vineta Zeltkalne
