Biedrības „Balvu rajona partnerība” valdes locekles Vineta Zeltkalne un Skaidrīte Krakope piedalījās starptautiskā vietējām rīcības grupām jeb partnerībām rīkotā konferencē, kas no 12. līdz 14.jūnijam notika Tartu, Igaunijā.
Konferenci rīko Igaunijas partnerības sadarbībā ar valsts lauku tīklu. Šīs konferences idejas autori ir austrieši un vācieši, kuri nolēma, ka ir nepieciešams Eiropas Savienībā organizēt konferenci partnerībām, kuras realizē Leader pieejas stratēģijas, lai būtu iespēja mācīties vienai no otras, nodibināt jaunus kontaktus un kopīgi formulēt Leader pieejas ieguvumus un nākotnes uzdevumus Eiropas Komisijai. Pirmo reizi šāda starptautiska konference notika 2010.gadā Austrijā, 2011.gadā Vācija uzņēma otrās konferences dalībniekus un igauņi 2012.gadā organizēja konferenci trešo reizi.
„LINC jeb Leader – Inspired – Network - Community ” konferences mērķi ir Leader pieeja , gūt iedvesmu, veidot sadarbības tīklu un pārstāvēt kopienas intereses. Konferencē Tartu piedalījās 200 dalībnieki no četrpadsmit valstīm: Austrijas, Vācijas, Somijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Zviedrijas, Slovākijas, Bulgārijas, Itālijas un Igaunijas. Liels prieks, ka mūsu kaimiņi – igauņi bija lieliski noorganizējuši konferenci. Visi pasākumi sākas laikā un precīzi arī noslēdzās. Igauņi lieliski bija izvēlējušies arī telpas, kur notika konferences pasākumi: Tartu pilsētas laukums, zinātnes centrs „AHHA”, Dorpat konferenču centrs, sporta komplekss Mammastē. Konferences atklāšanā piedalījās Igaunijas prezidents Toomas Hedriks Ilves, kurš atzinīgi novērtēja realizētos Leader projektus Igaunijā, kā arī uzsvēra, ka lepojas ar cilvēkiem, kuri domā, strādā un attīstīta lauku teritoriju. Vislielāko pārsteigumu Igaunijas prezidents konferences dalībniekiem un Tartu pilsētas iedzīvotājiem sagādāja, kad, norunājot uzrunu igauņu valodā, devās pie otrā mikrofona un teica, ka, lai taupītu valsts līdzekļus un lai parādītu kā izdzīvot taupīgos ekonomiskos apstākļos, viņš pats savu uzrunu pārtulkošot angliski.
Ir izveidojusies tradīcija, ka konferencei ir jāsastāv no četrām daļām: darbs grupās, sporta sacensības, vietējo produktu degustācija un pieredzes apmaiņas braucieni. Darba grupās dažādu valstu pārstāvji diskutē par aktuālām tēmām. Šogad diskutējām par vietējo produktu; jauniešiem un senioriem; lauku tūrismu; kopienas pakalpojumiem; vietējiem resursiem un atjaunojamo enerģiju. Nākamā daļa ir sporta sacensības, lai būtu iespēja veidot kontaktus neformālā vidē. Visiem dalībniekiem bija uzdevums paņemt līdzi vietējos produktus, lai vienā vakarā visiem būtu iespēja degustēt vietējo produkciju. Un pēdējā dienā organizatori piedāvā dalībniekiem doties pieredzes braucienā, lai iepazītos ar realizētiem Leader projektiem. Igaunijā bija iespējams iepazīties ar kopienu realizētiem projektiem, sporta un kultūras objektiem, pašvaldības projektiem. Apguvām igauņu deju soļus un dziedājām dziesmas. Visiem dalībniekiem bija jāveic arī brīvprātīgais darbs, piemēram, viena grupa mācījās siet pirts slotiņas, cita atjaunoja brīvdabas muzeja sētu. Daudzus no šiem darbiem rietumeiropieši darīja pirmo reizi un brīnījās, cik vienkāršas lietas ir iespējams paveikt.
Lielākais ieguvums, piedaloties šādās konferencēs, ir iepazīšanās ar labiem piemēriem, ideju apmaiņa ar citām tautībām un iedvesmas iegūšana ikdienas darbiem. Vērtīga bija dalība lauku tūrisma darba grupā, kuras dalībnieki secināja, ka tūrismā ir jāprot pārdot emocijas, jāprot noteikt kādu Jūsu valsti redz citu valstu iedzīvotāji, jānosaka mērķa auditorija – mērķa valsts, no kuras jūs gribētu, lai pie Jums brauc tūristi. Piemēram, pasakot Austrija – visi domā kalni, sniegs, slēpošana. Uz šo tēlu arī strādā Austrijas tūrisma infrastruktūra. Austrijas reģionu ekonomika balstās tikai uz tūrisma, ja notiktu krīze un tūristi vairs nebrauktu uz Austriju slēpot, tad viņu reģiona ekonomika būtu mirusi. Latvijai un Igaunija ir jāatrod elementi, uz kuriem veidot savu tūrisma piedāvājumu, bet savukārt Austrijas problēma ir kā noturēties tūrisma piedāvājuma virsotnē. Austriešu kolēģi uzsvēra, ka noturēties virsotnē ir vēl grūtāk nekā tajā uzkāpt. Savukārt latvieši un igauņi vēlētos iemācīties kā uzkāp virsotnē, jaunu pieredzi šajā jomā būs iespējams iegūt nākamgad, piedaloties konferencē, kas notiks Somijas vidienē - Iisalmi pilsētā un Iisalmi reģionā.
Vineta Zeltkalne
