SIA LLKC Balvu nodaļa aicina gan reģistrētos, gan topošos mājražotājus un cilvēkus ar dažādiem interesentiem piedāvājumiem un nodarbēm apmeklēt mājražotāju grupu konsultācijuMājražotāju sadarbības un kopdarbības iespējas un labā pieredze iedvesmas veicināšanai”!

 

Semināra mērķis: sniegt jaunas idejas, skaidrojumus un praktiskus piemērus lauku iedzīvotājiem, lai rosinātu uzsākt uzņēmējdarbības gaitas laukos.

Seminārā piedāvās idejas, ieteikumus un nosacījumus mājražotājiem.

Informatīvais pasākums notiks 17. septembrī plkst. 10:00 Balvos, Brīvības iela 46a (2.stāva zāle), pēc kafijas pauzes ieturēšanas, plkst. 12:30 dosimies pie Viļakas novada, Šķilbēnu pagasta, Rekovas ciema uzņēmīgajiem saimniekiem.

Kā lektores pirmajā daļā ir uzaicinātas LLKC uzņēmējdarbības konsultantes. no Jelgavas nodaļas - Videga Vītola, kura specializējusies lauku tūrismā un pārtikas amatniecībā un kurai ir pieredze darbā ar lauku uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Savukārt no Dobeles – Raimonda Ribikauska, kura veicinājusi mājražošanu regulējošās likumdošanas sakārtošanu, izstrādājusi mikrokredītu programmu lauku sievietēm – uzņēmējām, un kura ikdienā aktīvi konsultē un iedrošina lauku iedzīvotājus sākt savu biznesu.

Lektores dalīsies zināšanās par tūristu uzņemšanu, savās saimniecībās un produkta stāsta veidošanu, dažādajām tūristu grupām, degustāciju organizēšanu, sadarbību ar citiem lauku uzņēmējiem.

Mājražošanas apvienošanai ar lauku tūrismu ir savi ieguvumi: atpazīstamības iegūšana; iespēja attīstīt papildus pakalpojumus – degustācijas, meistarklases; iespēja klientam pašam redzēt, kā top produkts, ko viņš iegādājas; laika un naudas līdzekļu ietaupījums un citi.

 

Vairāk par lektoriem:

  • · Videga Vītola – LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante, kas aktīvi atbalsta mājražošanu, sniedzot vērtīgus padomus tiem, kuri vēlas ar to nodarboties. piedalījusies pazīstamā LLKC izdevuma “ Ceļvedis mājražošanā” tapšanā. (https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/PVD/celvedis_majrazosana.pdf).  Sekmējusi arī  Leader sadarbības projekta “Vietējo ražotāju konkurētspējas, sadarbības un atpazīstamības veicināšana” ietvaros izveidot kopīgu tūrisma maršrutu “Zemgales saimnieces aicina ciemos!”.  Videgas atzinums - Ir prieks vērot, kā cilvēki pārvar nedrošību un sāk savu ceļu mājražošanā. Līdz ar šo grāmatu mums, konsultantiem, būs vēl labāka iespēja dot padomus visiem interesentiem, jo varēsim kopīgi analizēt tajā minētos piemērus, izprast dažādo aprēķinu līkločus un likuma prasību patieso sarežģītību. ”.
  • Raimonda Ribikauska LLKC Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante, Atzinības Krusta kavaliere, augstajam apbalvojumam izvirzīta par ilgstošu darbu Bauskas un Dobeles novados mudinot, iedrošinot, ar padomu palīdzot uzsākt biznesu un noticēt pašam sev. Raimonda uzsver, ka informācija ir pašlaik pieejama daudzviet, tādēļ arī cilvēkam pašam jāiziet no mājas un jāseko tam, kas aktuāls viņa lauciņā notiek.
  • · Pasākuma otrajā daļā būs iespēja viesoties Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Rekovas ciemā, kur viesmīlīgie saimnieki “ Rekovas dzirnavās” un zemnieka saimniecībā “ Alefrons”, dalīsies pieredzē par LEADER programmā realizētajiem projektiem, ar kuru atbalsta palīdzību iegādājušies dažādas dārzeņu, augļu un ogu, piena un gaļas pārstrādes iekārtas, kā arī labiekārtojuši ražošanas telpas savu sapņu īstenošanai.

Dalība pasākumā bezmaksas.

Interesentiem vēlams jau iepriekš sagatavot jautājumus par sev interesējošām tēmām mājražošanā un lauku tūrismā, kā arī aicināti ņemt līdzi kādu no saviem mājražojumiem, iepazīstināt ar sevi un saviem ražojumiem, pastāstīt, kas iedrošināja iziet tirgū.

Informācijai kontaktpersona - Nora Boka, LLKC Balvu nodaļas Lauku attīstības konsultante, tālr. 27874785 vai e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..

http://www.balvi.lv/files/programma_17.09.2018.pdf

http://www.balvi.lv/files/majrazotaji_17.septembris_Balvi_afisa.pdf

 

 

   

Forumi par valsts atbalstu uzņēmējiem kļuvuši jau par ikgadēju tradīciju, sniedzot iespēju saņemt aktuālo informāciju par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Tā ir iespēja iegūt aktuālāko informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto ES fondu un valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Šajos forumos runāsim arī par plānoto atbalstu pēc 2020. gada. Aicinām Latvijas uzņēmējus uz forumiem “Valsts atbalsta biznesu”, kas notiks Valmierā, Liepājā un Jelgavā septembrī.

Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs: “Pārmaiņas modernas ekonomikas virzienā sasniegsim ar inovācijas attīstību un produktivitātes kāpināšanu, kā rezultātā pieaugs eksporta apjoms un iedzīvotāju labklājība. Šajos virzienos arī vērstas vairums Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta programmas – šobrīd atbalstam uzņēmumu investīcijām inovācijās, novatoriskos risinājumos un darbinieku apmācībām pieejami vairāk kā 400 miljoni eiro. Blakus plaši zināmajām un uzņēmēju iemīļotām programmām šogad esam raduši risinājumu, kā turpināt atbalstīt uzņēmēju dalību starptautiskās izstādēs un noorganizēt otro kārtu atbalstam jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Ņemot vērā izteiktās darbaspēka pieejamības problēmas, ļoti pieprasīta ir atbalsta programma nodarbināto apmācībām, kā rezultātā jau šobrīd vairāk kā 6000 cilvēkiem celtas nepieciešamās kvalifikācijas prasmes. Atbalsta programmu dažādība ir plaša – aicinu uzņēmējus izmantot šo iespēju un celt savu konkurētspēju!”  

Šogad forumos plašāk stāstīsim par Attīstības finanšu institūcijas Altum un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajām valsts atbalsta programmām. Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniegs ieskatu ES atbalsta politikā pēc 2020. gada. Savukārt Maksātnespējas kontroles dienests informēs uzņēmējus par iespējām aizsargāt savas intereses partneru maksātnespējas procesā. Forumos neizpaliks arī uzņēmēju veiksmes stāsti, kā straujāk attīstīt biznesu, izmantojot valsts un ES sniegtā atbalsta iespējas.

Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, norāda: "Lai gan vēl pavisam nesen Latviju pāršalca runas, ka Eiropas Savienības finanšu atbalsts nākamajā plānošanas periodā būs niecīgs, vai pat tā nebūs vispār, nu redzam, ka bažām nav pamata. Eiropas Komisijas piedāvājumā, rēķinot ES atbalstu uz vienu cilvēku, Latvija joprojām ir viena no valstīm, kas iegūst krietni vairāk nekā citas. Piemēram, Latvijai un Slovākijai paredzētais finansējums – ap 300 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā – joprojām ir trīs reizes lielāks, nekā, piemēram, Itālijai paredzētie līdzekļi. Tas, kam jāpievērš uzmanība – jāmainās mūsu domāšanai un no dāvanu jeb grantu saņēmējiem jātop par gudriem finanšu pārvaldniekiem, kas māk izmantot arī citus Eiropas piedāvātos finanšu instrumentus. Jādomā, kā uzņēmējdarbībai efektīvāk veidot saiknes ar zinātni un pētniecību, un daudz lielāka vērība jāpievērš inovācijām un zaļajai domāšanai."

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle: “Naudas ir daudz, jāspēj tikai tā paņemt. Šī tēze labi raksturo šodienas situāciju valsts atbalsta jomā uzņēmējdarbībai.  Dažādām vajadzībām piemērotu finanšu instrumentu klāsts šodien ir plašāks nekā jebkad iepriekš, savukārt forumos palīdzēsim šajā piedāvājumā noorientēties, lai uzņēmēji varētu to maksimāli efektīvi izmantot savā labā.  Turklāt nestāvam uz vietas, mums ir virkne jaunumu. Te jāpiemin gan finanšu instruments portfeļgarantijas, kas banku finansējumu ļauj saņemt ar zemāku procentu likmi, gan aizdevumi uzņēmumu energoefektivitātei, kas uz enerģijas ietaupījuma rēķina palīdz panākt būtisku finansiālu ietaupījumu salīdzinoši īsā laikā. Tāpat arī  ieviestas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos, kas paplašina gan tradicionālo, gan bioloģisko, gan arī jauno lauksaimnieku iespējas nopirkt zemi. Aicinu apmeklēt forumus Valmierā, Liepājā un Jelgavā, kuros detalizēti skaidrosim finanšu instrumentu iespējas. Tāpat forumi ir lieliska vieta pieredzes apmaiņai un kontaktu dibināšanai, ko veiksmīgi uzņēmēji atzīst par tikpat svarīgu elementu kā attīstībai pieejamu finansējumu.”

Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors: “Pastāv viedoklis, ka idejai nav nozīme, svarīgs ir tās izpildījums. Tāpēc ikviens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras komandas Latvijā un visā pasaulē strādā, lai mūsu klientu idejas tiktu attīstītas, radot pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību – zinātnē balstītu, tirgus prasībām atbilstošu un eksportspējīgu. 15 biznesa inkubatori visā Latvijā, tehnoloģiju skauti un pārstāvniecības ārvalstīs, tā ir tikai daļa no resursiem, kas LIAA ietvaros ikvienam ir pieejama. Aicinu izmantot iespēju un šajos forumos uzmanīgi klausīties par to, kādas programmas šobrīd administrē LIAA, jo mums ir gan padoms, gan finansējuma avoti, lai, iespējams, tieši Tava ideja kļūtu par nākamo Latvijas veiksmes stāstu.”

Forumi “Valsts atbalsta biznesu” notiks:

Detalizēta informācija par forumiem – dienas kārtība, norises vietas un laiki, saites uz reģistrācijas anketu dalībai forumos -  publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.  Dalība forumos - bezmaksas. 

Forumus “Valsts atbalsta biznesu” jau tradicionāli organizē Ekonomikas ministrija, Attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā  informatīvās kampaņas “Atbalsts uzņēmējiem” ietvaros. Aktuālajai informācijai par atbalstu uzņēmējiem aicinām sekot mūsu Facebook lapā: www.facebook.com/atbalstsuznemejiem.

  

   Šī gada 1.augustā biedrība “Balvu rajona partnerība” piedāvāja iespēju esošajiem un potenciālajiem LEADER projektu īstenotājiem un Vietējās rīcības grupas biedriem piedalīties konferencē “15 veiksmīgie projektu stāsti Ziemeļlatgalē”. Interes bija liela - konferencē piedalījās vairāk kā sešdesmit dalībnieki no vairāk kā pieciem Ziemeļlatgales novadiem, t.sk. arī Ludzas un Kārsavas novadiem.

    Konferences laikā notika  īstenoto LEADER projektu prezentācijas - izstādes ar iespēju iepazīties ar jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem, mājražotājiem un viņu ražoto produkciju un to sniegtajiem pakalpojumiem. Tika skatītas un baudītas sabiedriskā labuma projektu īstenotāju piedāvātās iespējas Rugāju, Balvu, Baltinavas un Viļakas novadu pagastos un lauku teritorijās.

     Īsumā atskatījāmies  uz VRG 15 gados paveikto, diskutējām darba grupās par iespējām un izaicinājumiem īstenojot Ziemeļlatgales SVVA stratēģiju. Pateicāmies aktīvākajiem Ziemeļlatgales sabiedrības pārstāvjiem, stratēģiju administratīvajiem vadītājiem, valdes priekšsēdētājiem, valdes locekļiem un aktīvajiem biedriem!

   Vairāk informācijas un foto var skatīt šeit:  

https://www.facebook.com/pg/BalvuPartneriba/photos/?tab=album&album_id=1888319938137204

https://www.facebook.com/pg/BalvuPartneriba/photos/?tab=album&album_id=1888340571468474

https://www.facebook.com/pg/BalvuPartneriba/photos/?tab=album&album_id=1888241504811714

file:///C:/Users/User/Desktop/Konference_01082018.html 

Stratēģijas administratīvā vadītāja Ilona Džigure

     

 

Forumi par valsts atbalstu uzņēmējiem kļuvuši jau par ikgadēju tradīciju, sniedzot iespēju saņemt aktuālo informāciju par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Tā ir iespēja iegūt aktuālāko informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto ES fondu un valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Šajos forumos runāsim arī par plānoto atbalstu pēc 2020. gada. Aicinām Latvijas uzņēmējus uz forumiem “Valsts atbalsta biznesu”, kas notiks Valmierā, Liepājā un Jelgavā septembrī.

Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs: “Pārmaiņas modernas ekonomikas virzienā sasniegsim ar inovācijas attīstību un produktivitātes kāpināšanu, kā rezultātā pieaugs eksporta apjoms un iedzīvotāju labklājība. Šajos virzienos arī vērstas vairums Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta programmas – šobrīd atbalstam uzņēmumu investīcijām inovācijās, novatoriskos risinājumos un darbinieku apmācībām pieejami vairāk kā 400 miljoni eiro. Blakus plaši zināmajām un uzņēmēju iemīļotām programmām šogad esam raduši risinājumu, kā turpināt atbalstīt uzņēmēju dalību starptautiskās izstādēs un noorganizēt otro kārtu atbalstam jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Ņemot vērā izteiktās darbaspēka pieejamības problēmas, ļoti pieprasīta ir atbalsta programma nodarbināto apmācībām, kā rezultātā jau šobrīd vairāk kā 6000 cilvēkiem celtas nepieciešamās kvalifikācijas prasmes. Atbalsta programmu dažādība ir plaša – aicinu uzņēmējus izmantot šo iespēju un celt savu konkurētspēju!”  

Šogad forumos plašāk stāstīsim par Attīstības finanšu institūcijas Altum un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajām valsts atbalsta programmām. Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniegs ieskatu ES atbalsta politikā pēc 2020. gada. Savukārt Maksātnespējas kontroles dienests informēs uzņēmējus par iespējām aizsargāt savas intereses partneru maksātnespējas procesā. Forumos neizpaliks arī uzņēmēju veiksmes stāsti, kā straujāk attīstīt biznesu, izmantojot valsts un ES sniegtā atbalsta iespējas.

Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, norāda: "Lai gan vēl pavisam nesen Latviju pāršalca runas, ka Eiropas Savienības finanšu atbalsts nākamajā plānošanas periodā būs niecīgs, vai pat tā nebūs vispār, nu redzam, ka bažām nav pamata. Eiropas Komisijas piedāvājumā, rēķinot ES atbalstu uz vienu cilvēku, Latvija joprojām ir viena no valstīm, kas iegūst krietni vairāk nekā citas. Piemēram, Latvijai un Slovākijai paredzētais finansējums – ap 300 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā – joprojām ir trīs reizes lielāks, nekā, piemēram, Itālijai paredzētie līdzekļi. Tas, kam jāpievērš uzmanība – jāmainās mūsu domāšanai un no dāvanu jeb grantu saņēmējiem jātop par gudriem finanšu pārvaldniekiem, kas māk izmantot arī citus Eiropas piedāvātos finanšu instrumentus. Jādomā, kā uzņēmējdarbībai efektīvāk veidot saiknes ar zinātni un pētniecību, un daudz lielāka vērība jāpievērš inovācijām un zaļajai domāšanai."

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle: “Naudas ir daudz, jāspēj tikai tā paņemt. Šī tēze labi raksturo šodienas situāciju valsts atbalsta jomā uzņēmējdarbībai.  Dažādām vajadzībām piemērotu finanšu instrumentu klāsts šodien ir plašāks nekā jebkad iepriekš, savukārt forumos palīdzēsim šajā piedāvājumā noorientēties, lai uzņēmēji varētu to maksimāli efektīvi izmantot savā labā.  Turklāt nestāvam uz vietas, mums ir virkne jaunumu. Te jāpiemin gan finanšu instruments portfeļgarantijas, kas banku finansējumu ļauj saņemt ar zemāku procentu likmi, gan aizdevumi uzņēmumu energoefektivitātei, kas uz enerģijas ietaupījuma rēķina palīdz panākt būtisku finansiālu ietaupījumu salīdzinoši īsā laikā. Tāpat arī  ieviestas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos, kas paplašina gan tradicionālo, gan bioloģisko, gan arī jauno lauksaimnieku iespējas nopirkt zemi. Aicinu apmeklēt forumus Valmierā, Liepājā un Jelgavā, kuros detalizēti skaidrosim finanšu instrumentu iespējas. Tāpat forumi ir lieliska vieta pieredzes apmaiņai un kontaktu dibināšanai, ko veiksmīgi uzņēmēji atzīst par tikpat svarīgu elementu kā attīstībai pieejamu finansējumu.”

Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors: “Pastāv viedoklis, ka idejai nav nozīme, svarīgs ir tās izpildījums. Tāpēc ikviens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras komandas Latvijā un visā pasaulē strādā, lai mūsu klientu idejas tiktu attīstītas, radot pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību – zinātnē balstītu, tirgus prasībām atbilstošu un eksportspējīgu. 15 biznesa inkubatori visā Latvijā, tehnoloģiju skauti un pārstāvniecības ārvalstīs, tā ir tikai daļa no resursiem, kas LIAA ietvaros ikvienam ir pieejama. Aicinu izmantot iespēju un šajos forumos uzmanīgi klausīties par to, kādas programmas šobrīd administrē LIAA, jo mums ir gan padoms, gan finansējuma avoti, lai, iespējams, tieši Tava ideja kļūtu par nākamo Latvijas veiksmes stāstu.”

Forumi “Valsts atbalsta biznesu” notiks:

Detalizēta informācija par forumiem – dienas kārtība, norises vietas un laiki, saites uz reģistrācijas anketu dalībai forumos -  publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.  Dalība forumos - bezmaksas. 

Forumus “Valsts atbalsta biznesu” jau tradicionāli organizē Ekonomikas ministrija, Attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā  informatīvās kampaņas “Atbalsts uzņēmējiem” ietvaros. Aktuālajai informācijai par atbalstu uzņēmējiem aicinām sekot mūsu Facebook lapā: www.facebook.com/atbalstsuznemejiem.

 

      Latvijas Kopienu vasaras forums, kas augusta sākumā notika Preiļu novadā, apliecināja lauku kopienu spēku un sadarbības būtiskumu. Biedrība „Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar biedrību „Sabiedriskais centrs „Smelteriešu cimdiņš”” un Salas pamatskolu divu dienu garumā kopradīja aktivitātes un vidi, kas viesiem no visas Latvijas ļāva justies kā savējiem, vienlaikus gan nopietni strādājot darba grupās un seminārā, gan izzinot Smelteriešu sekmīgās sadarbības atslēgu, kas var kalpot kā paraugs pilsoniski atbildīgas kopienas darbībai.
Pasākuma atklāšanā namamāte Salas pamatskolas direktore Anita Vjakse, dalībniekus sveica, sakot, ka lauku attīstības entuziasti, kas sapulcējušies uz Kopienu vasaras forumu ir kafijas cilvēki - tie, kuri saskarē ar apkārtējiem kā kafija saskarē ar ūdeni, pozitīvi izmaina apkārtējo vidi, piepildot to ar brīnišķīgu smaržu un iekrāsojot vidi - pārmaiņu radītāji.
      Foruma norises laikā visi klātesošie, daloties savā pieredzē no savām kopienām dažādās Latvijas vietās, apliecināja pasākuma namamātes minēto, atklājot inovatīvus veidus, kā radījuši pārmaiņas kopienā, piemēram, saules bateriju uzstādīšanu kopienas centrā, dalību ANO modelēšanas spēlē, meža ceļa izbūvi ar vietējo graudaudzētāju atbalstu un citām aktivitātēm, vienlaikus veidojot kontaktus un iespējamos nākotnes sadarbības partnerus.
      Smelterieši viesus iepazīstināja ar kopienas paveikto – gaumīgo un akmens, koka un citu mākslas elementu un tautiskajiem objektiem bagātināto Salas pamatskolas teritoriju, pašu spēkiem izveidoto, bet teju profesionālo volejbola laukumu, tāpat arī pašu veidoto unikālo lūgšanu namu un sadarbību ar astoņiem Saunas pagasta jaunajiem lauksaimniekiem, kas aktīvi strādā ne tikai savās saimniecībās, bet ir arī pilsoniski aktīvi, līdzdarbojoties kopienas aktivitātēs.
     Pirmās dienas vakarā dalībniekus priecēja Latgales ugunīgās pasākuma vadītājas un trīs folkloras kopas, dziesmās un dejās iesaistot visus klātesošos, un gan apdziedot dalībniekus, gan ļaujot iepazīt Latgales skaistākās melodijas.
Kopienu foruma aktīvākajā daļā – komandu sacensībās vislielāko uzvaru skaitu dažādās disciplīnās guva vietējo dalībnieku komandas “Līdumnieki 86” un “Čiekuri”, savukārt ceļojošais Kopienu kauss aizceļoja pie biedrības “Kandavas rajona partnerība” komandas, kur 2020. gadā vasarā notiks arī nākamās Kopienu spēles.
    Kopienu vasaras foruma noslēgumā izturīgākie, kas piedalījās arī noslēguma ceremonijā, izveidoja sveicienu Latvija tās simtgadē, apliecinot, ka Latvijas lauki ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot strādāt un viesoties.
Kontakti:
Anita Seļicka,
biedrības „Latvijas Lauku forums” izpilddirektore
This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., Tel. 28855427

Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas 71 biedru organizācija. Vairāk par LLF: www.llf.partneribas.lv


Kopienu spēļu norisi atbalsta Saunas pagasta pārvalde, Preiļu Bērnu un Jauniešu sporta skola, Amatnieku biedrība “Austra”, p/s “Irbītes”, z/s”Dižozols”, z/s “Miezīši, SIA „Akotehnika”.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.